2024. gada oktobrī Labklājības ministrija uzsāka kampaņu “Saknes ir svarīgas! Izstāsti bērnam viņa adopcijas stāstu!”, lai veicinātu izpratni par to, cik būtiska ir adoptēta bērna identitātes izzināšana viņa attīstībai. Kampaņā aktīvi piedalījās biedrības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne, kura 10. novembra “Rīta Panorāma” raidījumā uzsvēra, cik svarīgi ir izstāstīt bērnam viņa izcelsmes stāstu, ļaujot viņam pieņemt savu pagātni.
Ārija Martukāne norāda, ka Latvija jau 30 gadus ir ratificējusi ANO konvenciju, kas paredz bērnam tiesības zināt savu identitāti. “Bieži šis adopcijas noslēpums tiek pārprasts. Adopcijas noslēpums attiecas uz trešajām personām, bet viņš nevienā brīdī neattiecas uz bērnu kā tādu. Bērnam ir tiesības zināt savu vēsturi, ir tiesības zināt savas saknes […], savu kultūru, savu valodu,” skaidro Martukāne. Viņa uzsver, ka adopcijas noslēpuma būtība ir aizsargāt bērna privātumu no apkārtējiem, nevis no viņa paša.
Martukāne dalās pieredzē, sakot, ka bioloģiskā saikne bērnam ir ļoti nozīmīga, neatkarīgi no tā, vai bērns savus bioloģiskos vecākus ir saticis. “To, ka viņš nejūtas ģimenē kā īsts ģimenes loceklis, jau ir stāstījuši vairāki bērni un pieauguši cilvēki, kuri ir adoptēti,” viņa atzīmē. Adoptētie bērni bieži vien jūt atšķirību un saka: “Es vienmēr jutu, ka esmu savādāks, ka es neesmu no šejienes.”
Ārija uzsver, ka informācija par adopciju agrāk vai vēlāk nonāk pie bērna. “Cilvēki uzzina, bērni uzzina, jaunieši uzzina, pusaudži uzzina. Un, ja šis vecums ir pusaudža vecums, kad bērni sāk atdalīties no vecākiem, bieži vien tas izvēršas diezgan lielās traģēdijās. Jo bērni saprot, ka viņiem līdz šim brīdim nav stāstīta patiesība. […] viņš ir sapratis, ka viņam ir melots,” viņa skaidro.
Raidījumā “Rīta panorāma” Valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite piebilst, ka bieži adoptētāji izvēlas slēpt adopcijas stāstu bailēs, ka bērns varētu vēlēties atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai nemīlēt adoptētājus tik ļoti. “Patiesībā ģimene balstās uz patiesu un atklātu sarunu. Brīdī, kad to izrunā, tas arī veicina tuvākas saites adoptētāju ģimenē ar bērnu,” uzsver Jakaite. Kad ir īstais brīdis stāstīt bērnam par adopciju? Ārija Martukāne uzsver, ka adopcijas stāsts būtu jāizstāsta bērnam no brīža, kad viņš sāk saprast apkārt notiekošo. “Kopš bērns var saprast. Arī zīdainim var stāstīt. […] Es domāju, ka tad, kad bērns aug ar to domu, ka šī ir tā viņa īstā ģimene, bet viņam ir vēl kāda ģimene, viņš to uzņem ļoti normāli,” saka Martukāne. Viņa piebilst, ka bērns spēj pieņemt pat sarežģītus un skarbus stāstus, ja tie tiek pasniegti ar mīlestību.
Ārija Martukāne norāda, ka adoptētāju attieksme pret adopcijas noslēpumu laika gaitā ir mainījusies, taču sabiedrības izpratne bieži vien vēl ir noraidoša. “Bērni paši kādreiz ir stāstījuši, un tad viņi saka – nē, es būtu zinājis to attieksmi, kāda ir pret mani, es to nebūtu teicis! […] Mums ir jāsaprot, ka arī sabiedrībai pret šīm ģimenēm ir jāizturas kā pret līdzīgām,” viņa uzsver.
Kampaņa “Saknes ir svarīgas! Izstāsti bērnam viņa adopcijas stāstu!” mudina adoptētājus un sabiedrību būt atklātiem un izprotošiem, atzīstot, ka adopcijas stāsts ir būtiska bērna identitātes daļa.
Pilns raidījuma ieraksts pieejams LSM ziņu portālā, šeit: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/307320/panorama
Mājas lapa ir izstrādāta ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par mājas lapas saturu atbild biedrība “Terēze”.